Aicinājums uz diskusiju...
Vasara, kad vakari ir brīvāki un bieži vien vēlās stundas tiek vadītas pie monitora apstrādājot bildes, bet prātu nenomāc domas par rītdienas darbiem, ir laiks, kad nesteidzīgi pārdomāt to, kas ir tālāk no ikdienas rūpēm - vairāk filozofisks nekā praktisks.
Tāpēc ievietojam šo video kā Vitauta pamudinājumu kluba biedriem un lapas lasītājiem diskusijai, šeit – komentāros vai sūtot e pastu lapas adminam - (jūsu rakstīto pārpublicēsim šeit), nolūkā izzināt jūsu viedokļus par fotogrāfijas nozīmību mūsdienu pasaulē.
- Vai, un cik nozīmīgi, fotogrāfija spēj mainīt vai ietekmēt pasauli, cilvēku un sabiedrības dzīves norises?
- Kādai ir jābūt fotogrāfijai, kas spēj ietekmēt sabiedrības apziņu?
- Vai latviešu fotogrāfu darbi ietekmē sabiedriskās un politiskās norises Latvijā?
- Vai fotogrāfiem un sabiedrībai ir nepieciešama sociāli aktīva fotogrāfija?
- Šie ir tikai daži jautājumi par kuriem gaidīsim jūsu viedokļus.
P.s. Komentāru iespējas ir vienīgi lapā reģistrētiem (un apstiprinātiem) tās lietotājiem.
Es atgriezos pie šīs diskusijas, jo kādreiz klubiņā jau par to biju ierunājies. Puķītes, saulrieti, meiteņu kailfoto - ak skaistā Dieva pasaulīt! Vai tas ir viss ko mēs redzam sev apkārt? Vai mums, kuru rokās ir tāds spēcīgs ierocis kā fotogrāfija, varam norobežoties tikai sulrietu fotogrāfēšanā? Protams, arī tas ir vajadzīgs un nedod Dievs iebraukt ,,beigtā kaķa" grāvī. Man liekas, ka fotgrāfija ir interesanta un funkcionāli izpildījusi savu specifisko radošās mākslas veida sūtību tikai tad, ja tā ir kaislīga, degoša par kaut ko. Protams, ka ne katrs un ne katru dienu varēs uzņemt Kapas ,, Mirstošo karavīru" bet uz to mums vajaga tiekties un tad arī mūsu katra radošais darbs pacelsies jau pakāpi augstāk.
Te manuprāt ir vietā pievērsties rakstnieka A.Eipura diskusijai par profesionalitāti un diletantismu dzejā un citās radošās nodarbēs. To ļoti labi bija noķēris Aivars Slišāns.
Vitauts.
http://satori.lv/raksts/4683/Janis_Strods/Par_arzemju_zinam
"Tā dēvētais "CNN efekts" atkal un atkal pierāda, ka spilgti attēli uz avīžu pirmajām lapām un televīzijas ekrānos ir nozīmīgāki nekā ciešanu statistika. Mediju uzmanība notikumiem pievērš tiem arī sabiedrības uzmanību, savukārt tā piespiež reaģēt arī valdību. Tjaņmeņas laukuma slavenā fotogrāfija un pašaizdedzināšanās Tibetā, attēli no Vjetnamas un Etiopijas ar izkāmējušiem bērniem ir izmainījuši pasaules viedokļus.
Īsi pēc tam, kad 1993. gadā tika publicēti foto, kurā sakropļotus amerikāņu kareivjus velk pa Mogadišu ielām, ASV ne tikai izbeidza savu dalību Somālijas miera uzturēšanas kampaņā, bet arī atteicās no līdzīgas iejaukšanās Ruandā un bijušās Dienvidslāvijas teritorijā īsi pēc tam."
Der izlasīt arī pašu rakstu iekš SATORI
No vanšu tilta lēcošais nav obligāti ,,jānoķer,, bet ir daudz lietu mūsu ikdienā, kam būtu nepieciešams pievērst uzmanību.
Nē - neuzrunājam. Jo varbūt nemaz nezinam - kas skatītājam ir aktuāla tēma. Un iespējams pats skatītājs nemaz negrib domāt par to - aktuālo.
Saulriets, zirnekļtīkls rasā un kaila meitene uz studijas vorsalīna lieliski atrisina šo problēmu.
...
Ar "mums" domāji klubu vai LV fotogrāfiju kopumā?
Īstam fotogrāfam, tāpat kā jebkuram māksliniekam, ir jājūt laika ,,elpa,, un viņam nav jāmeklē, kas skatītājam ir aktuāls bet jārunā par to kas viņam sāp, un tā varbūt lēnām likt domāt skatītājam par aktuālo.