Māris Grunskis
Fotostāstā
“Rēgi”
vēlējos parādīt pamestības savdabīgo auru un pievilcību. Vietas, kas kādreiz bija ārkārtīgi slepenas un svarīgas, vietas, kas spēja iznīcināt veselas pilsētas tūkstošiem kilometru attālumā, vai tieši pretēji - vietas, kas bija paredzētas, lai pabarotu vai paglābtu simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku dzīvības. Mūsdienās gandrīz visas tās ir kā pagājušo politisko iekārtu un starptautisku konfliktu rēgi. Tās ir pusnojauktas, metāla zagļu izlaupītas, taču uzraksti uz sienām, norādījumi apkalpojošajam personālam un dažreiz pat dokumentācijas paliekas, joprojām nes kādreizējā svarīguma atmosfēru.
Māris Grunskis
|
Piedzimu 1985. gada 4. oktobrī, Daugavpilī. Pabeidzu Daugavpils 1. ģimnāziju, pēc ģimnāzijas beigšanas iestājos LU Bioloģijas fakultātē un pārvācos uz Rīgu. Nepārvarama vēlme fotografēt parādījās vēl 14 gados, tādēļ man uzdāvināja pirmo fotoaparātu – ziepjutrauku ar brāķētu fokusēšanās sistēmu, kas likumsakarīgi noveda pie tā, ka drīz vien, pa kluso, stiepu no mājām ģimenes zenītu (man to baidījās uzticēt - teica, ka sadauzīšu). Sākumā fotografēju dabu un saulrietus, taču ļoti drīz parādījās pastiprināta interese par cilvēka pamestām vietām, savukārt cilvēkus bildēju maz. Vieni no pirmajiem fotografēšanas objektiem bija Daugavpils cietoksnis un Daugavpils vecās pamestās mājas. Pēdējā vidusskolas klasē iestājos Daugavpils jaunrades nama fotogrāfēšanas pulciņā “Skatiens”, veiksmīgi piedalījos valsts un vietējos skolēnu un jauniešu fotokonkursos. Studiju laikā bildēju Rīgas pilsētvidi un Latvijas dabu.
Pašlaik visvairāk saista tieši pilsētvides skati, pamestas vietas visā Latvijā un daba. Kopš 2009. gada mērķtiecīgi fotografēju pamestas vietas, galvenokārt padomju mantojumu. Veiksmīgi piedalījos bioloģijas fakultātes ikgadējā fotokonkursā “Mana šī gada labākā dabas bilde” : 12.2011. - 2. vieta (skatītāju simpātijas); 12.2010. - 3. vieta (žūrijas vērtējums); 23.12.2008. - 1. vieta (žūrijas vērtējums); 21.12.2007. - 2. vieta (skatītāju simpātijas).
2006. gada beigās un 2007. gada sākumā piestrādāju par ārštata fotogrāfu Neatkarīgajā Rīta Avīzē. 2007-2009 gados uzrakstīju rakstus ar paša uzņemtām bildēm Vides Vēstīm un populārzinātniskajam žurnālam Terra. 2007. gadā kopā ar domubiedriem no bioloģijas fakultātes organizēju un piedalījos, ekoloģiski-izglītojošā fotoizstādē Inčukalnā “Dzīvojam. Elpojam. Cik ilgi?”. 2009. gada 19. februārī izveidoju personālizstādi “232 km” Daugavpils domes administrācijas Rīgas birojā, tajā izstādīju fotogrāfijām, kas uzņemtas divās vidēs, kurās regulāri uzturos - Rīgā un Daugavpilī.
Ogres fotokluba biedrs koš 2010. gada janvāra. 2012. gada 11. februārī ieguvu 2. vietu fotokonkursā “Latvijas fotogrāfi atklāj Latgali”, nominācijā “Daba”. |
