TW FB
  • Sākums
  • Darba plāns
  • Vēsture
  • Kas mēs esam
  • Foto dienas
  • Fotogalerija
  • Kontaktinformācija
  • FDO 2017
  • Konkurss FDO 2017
  • Seminārs 2016 bildēs
  • Seminārs 2016
  • FDO 2015 Bildēs
  • FDO 2015 Programma
  • FDO 2014
  • FDO 2013 Bildēs
  • FDO 2013 Programma
  • Photo Days. Ogre 2013
  • FDO 2013 atbalstītāji
  • Foto dienas 2012.
  • Photo Days. Ogre 2012.
  • Seminārs 2011
    • Par semināru
    • Atsauksmes 2011
    • Fotogalerija
    • Programma 2011
  • Seminārs 2010
    • Viedoklis
    • Galerija 2010
  • FDO vēsture
  • Par Egonu Spuri
    • Irēna Bužinska
    • Pamela Browne

Seminārs EGONA SPURA CEĻŠ pārtop par FOTO DIENAS. OGRE 2012.




Dalībnieku viedokļi par 2010. un 2011. gada semināriem

Uldis Balga, Talsu fotoklubs.

„Braucot mājās noskaņa bija ļoti pozitīva, īsi sakot pasākums bija izdevies. Jūsu stiprā puse ir laika grafiks un veiksmīga sadarbība ar pašvaldību. Maratonam labs formāts, koncentrēti pasniegts milzu informācijas apjoms.

Turpmāk varētu dot kādu šaurāku konceptuālu virzību uzaicinot autoru ar kādu konkrētu kolekciju... Noderētu arī kāds izdales materiāls, piemēram - programma.

Dziļā pateicībā par vērtīgo pasākumu, Talsu fotokluba vārdā - Uldis Balga”

Valts Kleins, „Secret Garden Studio”, Rīga

„Katrā ziņā jūs veicat ļoti vajadzīgu darbu fotogrāfijas vidē. Šobrīd ir daudz kursu, skolu, „akadēmiju”, kas galvenokārt nodarbojas ar fotogrāfijas tehnisko aspektu, bet nesniedz izpratni par tās garīgo, māksliniecisko saturu un jēgu.

Jāteic, ka tā ilgstoši bijusi Latvijas fotogrāfijas „bēda” , jo radošums un radošuma meklējumi vienmēr tikuši apspriesti kuluāros, draugu lokā.

Ļoti ceru, ka semināra izvēlētais ceļš tiks saglabāts un turpināts konsekventi, kas daudziem palīdzēs iedziļināties jaunrades procesa noslēpumos. Tas ir ļoti svarīgi. Domāju, ka svarīgāk par labu objektīvu un kameru. Mēs neesam pieraduši un nemākam runāt, domāt par to, - kur un kā rodas ideja, kā tā attīstās, kas notiek autora prātā un kā, galarezultātā tas izpaužas viņa fotogrāfijās.

Jūs esiet izkustinājuši smagu akmeni, jums arī jāuzņemas atbildība par to, kas notiks tālāk. Vēlēšanās darīt ir daudziem, bet ne katram tas ir pa spēkam.

Paldies par iespēju piedalīties un nevilties jūsu iecerē, kurai bijāt uzticīgi ar sirdi un dvēseli.

Valts.”

Rolands Kozulis, foto kluba „Ogre” biedrs, Jumprava.

“Kas seminārā šķita būtiskākais? - Vecmeistari (Tugaļevs, Šmulders, Sļusarevs, Spuris u.c.) ar savu domas un idejas jauneklīgumu, degsmi „izgriež pogas” gados jaunākajiem autoriem. Vajadzētu būt otrādi, ... un tas vieš bažas. Uz šo vecmeistaru fona vairāku gados jauno autoru darbi, ar konceptuālu ideju un (it kā) jaunā meklējumiem, izskatījās pēc diletantiskiem šļupstiem.

Kāpēc un kas ir iemesls šādai situācijai, par to ir daudz diskutēts, jo sevišķi „mūsdienu ķēķī” - interneta vidē (piem., portālā „Fotokvartāls.lv”). Pēctecības trūkums, radošu un idejisko koordinātu neesamība vai estētisko kritēriju iztrūkums...

Vieni no tiem, kas šo situāciju var mainīt uz labu ir fotoklubi, sekmējot savu biedru pašizglītību un izaugsmi. Pieaugot autoru varēšanai un idejas skaidrībai, šo radošo kvalitāti un sapratni vajadzētu nest tālāk tautā.Man šķiet - Ogres fotoklubs tieši to arī dara. 2010. gada seminārs tam bija kā apliecinājums.

Vēlot veiksmi 2011. gada semināram,
Rolands”


Igors Pličs, Latgales Fotogrāfu Biedrība

“Sveiks Vitaut! Sirds pilna ar emocijām, tādēļ rīta agrumā vēlos Tev rakstīt par „Egona Spura ceļu 2011”. Mēs no Latgales bijām nedaudzi. Kā biedru kopa, vēl esam jauni un maz pieredzējuši.”. Bet Dieviņš dos izturību un apņēmību tad, arī mēs kādreiz izaugsim un kļūsim par lielu un pieredzes bagātu kolektīvu. Iespēja ir ,tādēļ nepieciešama pieredze. Pasākums bija brīnišķīgs. Daudzi nosodīja „veču” ambīcijas. Neko nepadarīsi. Ieradumam ir liels spēks. Paldies viņiem par Latvijas fotogrāfijas, godā celšanu, savulaik. Vienīgi žēl, ka tās ambīcijas tik publiski tika piedāvātas jaunā laika paaudzei. Cerēsim, ka jaunie no tā nemācīsies, bet tikai ņems vērā un izdarīs savus secinājumus. Jāsaprot, ka tituli nevar būt par strīdus tēmu publikai. Svarīgāk, manuprāt, būt sabiedriski noderīgiem un kalpot saviem ļaudīm. Gatavu veiksmes recepti neviens neiedos, katram ejams savs, paša izvēlēts ceļš. Galvenās tomēr paliek trīs lietas. Pirmā – darbs, otrā – liels darbs , trešā- milzīgs darbs.:) Protams, tam visam klāt liels laiks, liela mīlestība un ticība nosprausto mērķu sasniegšanai. Tāda pašlaik ir mana pārliecība.

Dažam gribējās dzirdēt un redzēt vairāk par dokumentālo fotogrāfiju. Kas tad tur bija? Visam cauri par to vien bija. Katra prezentācija tam bija apliecinājums. Nu izpalika kāda lekcija, – nu un? Cilvēcīgi. Ar to dokumentālā fotogrāfija nepalika mazāk nozīmīga. Analīzei un diskusijai būs vēl arī cits laiks. Brīnišķīgs un vajadzīgs bija arī ārzemju kolēģu sniegums. Bija ko salīdzināt. Vai mums vajag , viņiem līdzināties -  tas ir cits vaicājums. Gan jau mums ir sava mentalitāte. Nebija uzvarētāju, nebija arī zaudētāju. Visas prezentācijas bija vajadzīgas. No dažām gribējās mācīties, bet no citām atkal ne. Tā bija skola. Paldies par to. Lielu un svētīgu darbu esat veikuši. Redzu arī lielu pašvaldības atbalstu. Tas labi. Lai arī turpmāk viss notiek kā iecerēts.

Uldim Briedim, Gvido Kajonam un Aivaram Liepiņam vispār cepuri nost. Tās tik bija emocijas. (varbūt , tomēr atmiņas).Vispār esmu pagodināts par iespēju piedalīties pasākumā. Tā gribas dzīvot, tā gribas strādāt. Lūk, iedvesma pēc pasākuma. Tā ir bijis vienmēr pēc katras izstādes apmeklējuma un kāda laba pasākuma. Bez tā nevar.   …

Dziļā cieņā un LFB vārdā Igors Pličs

Preiļos, 2011. gada 1. novembra rīta agrumā"


Andrejs Strokins

“Semināra pirmā daļa tiešām atgādināja cirku. Toties otrā likās izstiepta un neviendabīga prezentēto fotogrāfu kompetences līmenī. Ja Latvijā tiešām nav tik daudz spēcīgu autoru, prātīgāk būtu īsināt fotogrāfu maratona sadaļu, atlikušo daļu piepildot ar “portfolio review” , kas būtu mērķēts uz jaunajiem censoņiem.

Lūdzu, aiciniet vairāk tādu fotogrāfu kā Alexander Gronsky, Gvido Kajons, Uldis Briedis un Rūta Kalmuka.”


Arnis Balčus. Redaktora sleja “Foto Kvartāls”.

“Desmit stundas Ogrē.

(…) Lai saprastu pasākuma būtību, Ogres mūzikas skolā notiekošo gribētos salīdzināt ar mūzikas koncertu, kura programmā iekļauti gan šlāgeri, gan simfonijas. Reizēm šlāgeru autoriem pašiem šķiet, ka radījuši simfonijas. Reizēm notikušo varētu dēvēt arī par “dziesmu kariem”, vai taisnošanos par neizpildītu mājas darbu. Šāda žanru, kvalitātes un personību dažādība Ogrē sniedza priekšstatu par Latvijas fotovidi, kā arī prasīja lielu psiholoģisku un fizisku izturību no skatītāju puses. Semināra ievadā bija paredzēta Ievas Lejasmeijeres prezentācija par šā brīža situāciju Latvijas dokumentālajā fotogrāfijā, taču lektore uz pasākumu nebija ieradusies. Pēc tam vajadzēja sekot diskusijai, taču arī to bija ignorējuši puse no pieteiktajiem dalībniekiem. Prezentācijai un diskusijai vajadzēja ievirzīt galveno dienas jautājumu – kas šobrīd notiek Latvijas dokumentālajā fotogrāfijā?

Diemžēl, pietuvošanās tēmai tā arī nenotika. Šādas negaidītas izmaiņas programmā bija paredzējis Vilhelms Mihailovskis, kurš bija sagatavojis prezentāciju “Mans Egons”. Tās mērķis – apliecināt Mihailovska daiļrades līdzību ar kultūras kanonā ierakstīto Spuri. Ja Mihailovskis slavēja Spuri, it kā starp citu nemitīgi iestarpinot paša panākumus, tad viņam oponēja Leonīds Tugaļevs, sakot, ka Spuris ir slavens tikai ar vienu bildi un ka viņam bija problēmas noturēt kvalitāti. Abu veterānu “diskusija” par Spuri ātri vien pārauga pašu fotogrāfu veco rēķinu kārtošanā, mēģinot noskaidrot, kurš kuram nozadzis kopēšanas tehniku, kuram no abiem vairāk FIAP medaļu u.tml. No šova viedokļa šī noteikti bija semināra interesantākā daļa. Dueli pārtrauca žūrijas locekle Irēna Bužinska, kura irononiski aicināja fotogrāfus savus mazvērtības kompleksus kompensēt citā veidā – antikvariātā iegādāties pie uzvalka uzšujamas ordeņu plāksnītes un gozēties ar tām, līdzīgi kā to darīja padomju vadonis Leonīds Brežņevs.

Kādi ir galvenie secinājumi pēc semināra apmeklējuma?

Pirmkārt, ne pirmo reizi var novērot, ka fotogrāfi nav spējigi veidot kvalitatīvu diskursu par tēmu, jo vairumā gadījumu starp oponentiem nav teorētisku domstarpību, vien personiskas antipātijas un skaudība par citu panākumiem.

Otrkārt, Ogres fotoklubā, tāpat kā vairumā citu Latvijas fotoklubu, tiek atdarināti padomju laiku “salonisti”. Šo virzienu pašā semināra sākumā raksturoja Ogres fotokluba mākslinieciskais vadītājs Vitauts Mihalovskis. Viņš, atsaucoties uz krievu fotoideologu Vladimiru Ņikitu, deklarēja, ka laba fotogrāfija ir tā, kura nodarbojas ar “neparastiem formas, rakursa, līniju meklējumiem”, lai paustu “autora specifisku klātbūtni darbā”, jo tikai tādā veidā iespējams realizēt “fotogrāfijas dabīgo noslieci” – “paust nenoteiktu saturu”. Šo ideoloģiju apliecināja Ogres fotokluba biedru darbi, kuros var saskatīt dabā uzmeklētas abstraktas faktūras un līnijas, taču tie tikpat kā neko nevēsta par sabiedrību, cilvēkiem un to dzīvesstāstiem. Jājautā – kur pazudusi dokumentālā fotogrāfija?

Treškārt, ir apsveicama organizatoru vēlme tuvināt veco un jauno paaudzi, amatniekus un atzītus māksliniekus, “salonistus” un “konceptuālistus”, taču šajās desmit stundās nevis veidojās dialogs, bet drīzāk tika izceltas atšķirības starp šlāgeriem un simfonijām. “

Vairāk: http://fotokvartals.lv/2011/10/31/desmit-stundas-ogre/


Rolands Kozulis, (komentārs pie redaktora slejas FK)

“Diemžēl neizdevās tikt uz uz pasākumu, kaut gan esmu Ogres fotokluba biedrs. Biju pagājušgad, un runāju ar šī gada dalībniekiem. Daļai A. Balčus raksta “FK” varētu piekrist, tomēr akcentus šķiet liktu savādāk. Pirmkārt seminārs jau tikai daļēji un nereti nedaudz greizi atspoguļo kluba aktivitātes aiz tā iemesla, ka seminārā piedalās tie, kuri atbrauc un rāda. Tā, ka liela daļa no foto kluba biedru veikuma paliek neredzama.Kā reiz tā varētu būt tā daļa, ko Arnis minēja kā vāji pārstāvētu - t.i. cilvēks šodien, dokumentalitāte u.c.

Ir arī citas lietas, kur darba vēl būtu daudz, bet jāatceras, ka tie kas šodien klubu velk, strādā ar iespējām un cilvēkiem kas viņiem tur ir. Ja viss notiek, ļauži strādā, domā, pilnveidojas, tad - rezultāti ir un būs vēl labāki. Tas man šķiet svarīgākais šodien.”


Vilnis Auziņš

"Ogres foto kluba centiens uzturēt fotogrāfijā Egona Spura izpratnes meklējumu garu un intensitāti ir neapšaubāmi  augsts atbildības uzstādījums. Tas pēc būtības ir Latvijas fotogrāfijas nozarei nepieciešamākā  identifikācijas procesa pieteikums . Līdz šim neviens kultūras procesu un mākslas tai skaitā pētnieks Latvijā nav  uzņēmies veikt fotogrāfijas pastāvēšanas pamata vai ģenētiskās izcelsmes – dokumenta komplicēto esības strukturētu izpēti. E.Spura vārda pievienošana šādai pārskata norisei  būtu  atbilstošākā, jo tieši viņa  ētiskā attieksme pret savu atbildību aizskart sabiedrību vai tikai dažus draugus ar savas izvēles ietekmētajiem realitātes fragmentiem uzdod nepieciešamo godprātības un iecietības toni.

Diemžēl joprojām jārunā par nepiepildītu vēlmju formātu.

Iemesli, kas neļauj labo nodomu kuģītim iziet no Latvijas visai rāmās ostas atklātā jūra un uzsākt  ceļojumu nopietnu vētru plosītajā intelektuālo agresiju pasaules okeānā , ir zināmi vismaz ceturtdaļgadsimtu. E.Spura domu pienesums to noteikšanā ir būtisks. To apliecina  diezgan daudzu ar fotogrāfiju saistītu personu emocionālāki vai racionālāki publiski izteiktie vērtējumi. Tomēr  viņa vārda nosauktā karoga pacelšana uz pieminētā kuģīša tam nepalīdz uzsākt mērķtiecīgu peldējumu.  Kaut arī rāmajā ostā eksistē tai piedienošas nekompetentas  tenkošanas aļģes un egoisma bezatbildības salauzti priekšmeti, kā arī dažāda vēsturiskā mantojuma draza, tie nav izšķirošie komponenti.

Kuģa vadībai vienkārši ir jānovērtē Latvijas fotogrāfijas akvatorija piesārņojuma patiesā kvalitāte un jāizvēlas  rīcības taktika, kura nerespektē drazu peldēšanu, neskatoties ka dažām no tām piemīt kāda antikvāra vai sociāla nozīmība šīs ostas teritorijā. Tā ir standarta procedūra, kas, protams, prasa dažus ķirurģiskās iejaukšanās elementus. Tomēr kā liecina prakse – pilienu laicīga aizstāšana ar ātru un efektīvu skalpeļa griezienu ir kopējai veselībai tikai nākusi par labu.

Bīstamība slēpjas tikai vienā vietā. Ja saglabājam kuģošanas tēla valodu, tad tas ir zemūdens rifs, kurš šo ostu uztur tieši tādu, kāda tā ir pašlaik. Tie, protams, ir vietas pārvaldības nosacījumi, kurus sargā kopienas iedzīvotāju vienošanās tieši par tādu un ne citādu lietu kārtošanas praksi. Tieši šajā arī slēpjas pārmaiņu iespējas. Mēs paši esam savas ostas redzamo un neredzamo ietekmju radītāji.

Kaut arī pēc tikšanās Ogrē biju pierakstījis dažas lappuses ar vērtējumiem, secinājumiem un priekšlikumiem atstāju šo, manuprāt, sekundāro rīcību  uzskaitījumu  kādai konkrētai sarunai, ja gadījumā labo nodomu kuģītis izvēlēsies citu peldējuma stratēģiju un būs gatavs strukturēt iemeslus, kādēļ tas vispār būtu jādara. To arī novēlu paveikt  - savu nodomu mērķu un to iespējami izraisīto seku inventarizāciju.

Ar cieņu , Vilnis Auziņš"


Harijs Zemītis, Fotomobilizācija

Labdien! Saņēmos mazliet uzrakstīt, jo rīkotāji lūdza izteikt domas par šogad redzēto E. Spura seminārā Ogrē, pieminot arī novēlējumus nākošajam gadam.

Lielā mērā patika tur REDZĒTAIS, un tā bija vienreizēja iespēja satikt cilvēkus, kurus dažkārt satieku tikai reizi gadā – šādos Latvijas mēroga pasākumos. Proporcionāli ieguldītajam darbam biju cerējis zālē ieraudzīt vairāk fotogrāfijā ieinteresēto. Man un, šķiet, arī daudziem pasākuma apmeklētājiem neomulīgas sajūtas radīja pasākumā DZIRDĒTAIS, jeb precīzāk – nedzirdētais. Žēl, ka bija izveidojusies situācija, kuras rezultātā neieradās vairāki teorētiskajās sarunās ieplānotie cilvēki. Bija labi, ka V. Mihalovskis iesākumā referēja par dokumentālo foto, bet izpaliekot turpinājumam par iesākto tēmu, sajūtas palika pustukšas. Varbūt šajā gadījumā Ogres kluba biedri varēja palīdzēt risināt kopējo diskusiju? Tāpat grūti izprotama bija A. Balčus ieņemtā klusēšanas pozīcija šajā pasākumā, jo kopumā man likās, ka viņš ieinteresēts Latvijas fotoprocesu veicināšanā. Arī klātesošā I. Bužinska, kura lieliski rakstījusi fk”Ogre” mājas lapas slejās par E. Spuri, šoreiz tikai kādam personāžam – “fotogrāfam” veltīja kritiskas replikas. Kāpēc šajā pasākumā tā nepaveicās ar mākslas zinātnieku un teorētiķu atbalstu! Šogad, esot Neringas seminārā Lietuvā, uzzināju par leģendāro Skirmantas Valiulis. Jutu turienes fotogrāfu lepnumu par tādu mākslas zinātnieku un sasapņojos, ka arī Latvijā tādi varētu būt.

Domājot par pasākumā redzētajām fotogrāfijām gribas atzīmēt gandarījumu par dažādajiem darbiem. Tomēr daži darbi man šķita tādā kvalitātē, ka tos ārpus Klubu pasākumiem iespējams nevajadzētu rādīt. Varbūt pirms E. Spura semināra jebkurš autors varētu darbus iesūtīt konkursam, nevis aprobežoties vienīgi ar organizatoru atlasītiem darbiem. Varbūt striktāk vajadzētu ievērot rādīšanas laikus, jo A. Gronska prezentācijas laiks bija neadekvāti garāks kā citiem fotogrāfiem. Tāda pat neveiksme jau bija 2010. gadā, kad pēdējais fotogrāfs ļoti ilgi rādīja savas fotogrāfijas. Varbūt individuālo fotogrāfiju rādīšanas laikos nevajadzēja jaukt iekšā I. Baturo un M. Kavaljauskas uzstāšanās, kuras pašas par sevi bija noderīgas. Paturpinot vēl mazliet par laikiem – starpbrīži bija kā armijā – īsi! Pat paēst bija grūti.

Īpaši gribas novēlēt nākošajā gadā atrisināt situāciju ar tulkošanu. Tulkojums vēlams sinhrons, lai pasākums neievilktos. Un, cik no malas sapratu, šogad nebija ar tulkojumu nodrošināti pat tie dalībnieki, kuri ieplānoti – man bija žēl organizatoru un ciemiņu šajā situācijā... Ja mēs Latvijā šādu pasākumu vēlamies organizēt plašākā mērogā, tam jābūt viesiem saprotamā valodā (vismaz tiem viesiem, kuri pieteikušies)!

Veiksmīgi, ka vienlaicīgi semināra telpās tika rādīta Ogres foto kluba izstāde – bet varbūt tā varēja būt tādā pat tēmā kā viss seminārs.

Šogad bija labs pasākuma vadītājs - A. Slišāns! Nokļūstot izpaliekošo lektoru tukšuma sajūtā, viņam nācās balansēt saspīlētā situācijā, un viņš pasākumu veiksmīgi aizveda līdz galam!

Mājup devos gandarīts par Ogres klubā dzirdēto un redzēto. Lai nākošgad izdodas pasākums!

Harijs. 12. novembrī 2011. gadā"


  

 






"Foto dienas. Ogre" priekšvēsture

Ilustrācijai izmantotas: A. Daukuļa, G. Pilsētnieka, M. Pakalnes un R. Kozuļa uzņemtās fotogrāfijas (2010. un 2011.)


Seminārs „Egona Spura ceļš” 2009. - 2011.

2009. gadā atzīmējot foto kluba „Ogre” 40 darbības gadu jubileju un godinot kluba ilglaicīgā mākslinieciskā vadītāja (1975. - 1989.), fotogrāfa Egona Spura piemiņu tika pieņemts lēmums rīkot ikgadēju dokumentālajai fotogrāfijai veltītu semināru „Egona Spura ceļš”. Semināra idejas autori ir foto kluba „Ogre” mākslinieciskais vadītājs, fotogrāfs Vitauts Mihalovskis un starptautisku atzinību guvusī latviešu fotogrāfe Inta Ruka. Visus šos gadus seminārā aktīvi līdzdarbojas mākslas zinātniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska un fotogrāfs Andrejs Grants.


Kopš semināra pirmsākumiem tā galvenais atbalstītājs ir Ogres novada Dome, kā arī novada kultūras un izglītības iestādes: Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Ogres Kultūras centrs, Ogres mākslas skola un Ogres mūzikas skola. 2011. gadā pasākuma draugu un atbalstītāju lokam pievienojās kompānijas „Epson”, „Fazer”, foto tehnikas tirdzniecības un nomas uzņēmums „Master foto”, tipogrāfija „Digitālā pele”, viesnīca „Hotel 1934” un citi uzņēmēji. Lielu atbalstu semināra rīkošanā ir sniegušas Zviedrijas un Polijas Republikas vēstniecības Rīgā.

 

Līdzšinējais semināra formāts

Kopš 2009. gada seminārs „Egona Spura ceļš” norisinās vienā no gleznainākajiem Latvijas novadu centriem - Ogrē, pilsētā, kura atrodas 20 minūšu braucienā no valsts galvaspilsētas Rīgas. Seminārs tiek rīkots rudenī, oktobra - novembra mēnešos, dodot iespēju autoriem parādīt gada laikā tapušos projektus.

Seminārs notiek Ogres mūzikas skolā, telpās tiek nodrošināta komfortabla dalība 250 skatītājiem un 100 - 150 fotogrāfiju eksponēšanas vietas.

Semināra ilgums - viena diena. Pēc tradīcijas, pasākumu iesāk mākslas ekspertu un fotogrāfu lekcijas, tām seko dienas galvenais notikums - Fotogrāfu maratons, kur savu darbus demonstrē Latvijas pieredzējušie un jaunās paaudzes fotogrāfi, kā arī īpaši aicinātie ārvalstu dalībnieki. Dalībnieku prezentācijas vērtē žūrija. Seminārā ir izstāde, kurā apskatāmas vairāk kā 100 fotogrāfijas.

Semināra dienu noslēdz žūrijas izvēlēto laureātu apbalvošana  un „after party”.

Sākot ar 2012. gadu seminārs tiek iekļauts lielāka pasākuma - „Foto dienas. Ogre” programmā. Turpmāk seminārs notiks 2 dienas, pirmajā no tām lekcijas un Fotogrāfu maratona I daļa, kas veltīta  dokumentālajai fotogrāfijai, bet otrajā dienā - Maratona II daļa, kas atvērta jebkurā žanrā strādājošiem autoriem.

 

Semināra lektori

2009. gadā, pirmajā seminārā lekcijas lasīja mākslas zinātniece, LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska, fotogrāfi un Egona Spura līdzgaitnieki - Andrejs Grants un Inta Ruka.

2010. gadā semināra lekciju ietvaros uzstājās mākslas zinātnieces Līga Lindenbauma un Pamela Brovne (Grieķija).

2011. gadā semināra „Egona Spura ceļš” lekcijas lasīja Vitauts Mihalovskis, fotogrāfs un fotogrāfijas pētnieks Vilnis Auziņš. Par Kauņas foto festivālu referēja tā mākslinieciskais vadītājs un rīkotājs Mindaugas Kavaljauskas (Lietuva), bet ieskatu Polijā, Bielsko Bjalā notiekošajā „FOTO ART FESTIVAL” sniedza tā organizatore Inez Baturo.

 

Fotogrāfi, semināra dalībnieki

2010. gads:

Anda Bankovska (Latvija),  Māra Brašmane (Latvija), Ieva Epnere (Latvija), Evija Gruzna. (Latvija), Aivis Šmulders. (Latvija),  Gundega Deģe  (Latvija),  Ivars Austers (Latvija), Leonīds Tugaļevs (Latvija), Gunārs Binde. (Latvija), Uldis Balga (Latvija), Valts Kleins (Latvija) un Larss Tunbjorks (Zviedrija).

2011. gads:

Rūta Kalmuka (Latvija)  Tiina Gill (Igaunija), Gvido Kajons (Latvija), Jānis Knāķis(Latvija), Linda Gunde(Latvija), Valdis Brauns(Latvija), Mindaugas Kavaljauskas (Lietuva), Aivars Liepiņš (Latvija), Katrina Moorlat (Latvija), Daiga Kalniņa (Latvija), Vitauts Mihalovskis (Latvija),  Inez Baturo (Polija), Ingūna Roze (Latvija),  Uldis Briedis (Latvija),  Aleksandrs Gronskis (Krievija).

 

Semināra dalībvalstis

Seminārā piedalījušies dalībnieki un viesi no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Polijas, Zviedrijas un Grieķijas - Tiina Gill, Mindaugas Kavaljauskas, Alexander Gronsky, Inez Baturo un Andzej Baturo, Lars Tunbjörk un Pamela Brovne.

 

Semināra auditorija

2009. gada pasākumu apmeklēja aptuveni 60 skatītāju.

2010. gadā apmeklētāju skaits sasniedza 100.

2011. gadā semināra auditorija - 200 skatītāji.

Semināra auditorija ir Latvijas fotogrāfijā strādājošie profesionāļi un foto amatieri, Latvijas foto klubu kolektīvi, kā arī citi interesenti. Vecuma grupā no 16 līdz 70 gadiem.

 

Izstādē eksponēto darbu skaits

2009. gada Semināra un foto kluba izstādē tika eksponēti vairāk ka 80 darbi.

2010. gada izstādē piedalījās 10 fotogrāfi ar 100 fotogrāfiju ekspozīcijām.

2011. gadā semināra foto ekspozīcijā bija skatāmas vairāk kā simts fotogrāfijas.

2012. gads. Seminārs pārtop par Foto dienām

Trijos darbības gados seminārs „Egona Spura ceļš” iesācis procesu, kam rezultātā likumsakarīga ir semināra turpmāka transformācija sabiedriski nozīmīgākā un daudz plašākā pasākumā – Foto dienām, tā formāts pieļauj izvērstu izstāžu un izglītojošu pasākumu programmu, kas orientēta uz nozares profesionāļiem un plašu skatītāju auditoriju.


Lapas karte:
  • Sākums
  • Darba plāns
  • Vēsture
  • Kas mēs esam
  • Foto dienas
  • Fotogalerija
  • Kontaktinformācija




    Informācija atbalstītajiem
    Klubu atbalsta